Os: IP: 38.107.191.117 Browzeris: Netscape Navigator 0 |
|
* * *
PAR IZLAIDUMIEM!!!
Skatīt intervijas:
intervija1 (Materiāls no vidusskolas avīzes "Videnīte");
intervija2 (Materiāls no vidusskolas avīzes "Videnīte").
* * *
Informācija vecākiem
Mūsdienu pasaulē lielāka nozīme ir prasmēm, kas mums piemīt un spējai izmantot zināšanas reālās situācijās. nevis tikai noteiktam zināšanu kopumam. Katrā mācību priekšmetā standarti nosaka prasmes un kompetences (zināšanu praktisku pielietojumu), kuras jūsu bērnam būs nepieciešamas, gan turpinot tālākas mācības, gan strādājot. Jebkuras kompetences pamatā ir noteiktas zināšanas.
Līdzīgi kā dzīvē nepietiek ar to, ka mēs tikai zinām, ir svarīgi - kā mēs protam zināšanas lietot un izmantot. Tā ir izpratne, kuru jūsu bērns iepazīst jau skolā.
Kā bērns var saņemt vērtējumu 10 balles, un kāpēc skolās reti liek augstāku atzīmi par 8?
Ja pārbaudes darbā skolēns parāda, ka ir apguvis visas standartā paredzētās zināšanas un prasmes, viņš saņem vērtējumu 8 jeb "ļoti labi". Ja skolēns ir iemācījies patstāvīgi lietot šīs zināšanas un prasmes citādākā uzdevumā vai veidā, nekā tas ir noticis klasē - skolēna sasniegums atkarībā no tā, cik labi šis uzdevums ir izpildīts, ir vērtējams ar 9 jeb "teicami" vai 10 jeb "izcili".
Ja skolotājs darbu vērtē ar ballēm tikai līdz 8, tas nozīmē, ka skolotājs pārbauda apgūtās zināšanas un prasmes tikai standarta jeb stundā apskatītās situācijās un nepārbauda skolēna prasmi apgūto izmantot patstāvīgi jaunās situācijās.
Vērtēšana ballēs paredz, ka pārbaudes darbam ir jādod skolēnam iespēja parādīt visu zināšanu, izpratnes un prasmju kopumu.
Ikdienas pārbaudes darbos skolotāji bieži pārbauda tikai standarta apguves līmeni. Taču tēmas apguves noslēgumā skolotājam jāsagatavo pārbaudes darbs, paredzot uzdevumus, kuri dod iespēju bērniem saņemt 10 balles.
Kā es varu būt drošs, ka visās skolās mācību priekšmetus apgūst vienādi?
Kā organizēt un veidot mācības, tas lielā mērā ir atkarīgs no skolas un skolotāja. Mācību procesa mērķis ir apgūt priekšmeta standarta prasības. Vai rezultāti visās skolās ir salīdzināmi - to nosaka valsts pārbaudes darbi, kas pārbauda standarta sasniegumus. Salīdzinošais vērtējums valstī ir noteikts, izmantojot valsts pārbaudes darbus pēc 3., 6. un 9.klases.
Kas atbild par to, lai bērns apgūtu standartā paredzēto?
Par rezultātu ir atbildīgas visas bērna mācībās ieinteresētās puses.
Vispirms pats bērns, kurš, aktīvi iesaistoties mācībās un izpildot konkrētus uzdevumus un prasības, apliecina savu atbildību par iegūstamajām zināšanām un prasmēm.
Par standarta prasību apguvi atbild katra konkrētā mācību priekšmeta skolotājs. Kā profesionālis skolotājs atbild par mācību organizēšanu. Viņš zina, kādas prasības un rezultāti sasniedzami konkrētā klasē un izvēlas tos ceļus, kas tieši jūsu bērnam ir piemēroti, lai sasniegtu vislabāko rezultātu.
Ģimenes atbildība ir atbalstīt bērnu mācībās sadarbojoties ar skolu, skolotājiem un interesējoties gan par bērna mācību sasniegumiem, gan skolā piedzīvoto.
Kas notiek, ja bērns maina skolu un tur mācītais atšķiras?
Uzņemot bērnu jaunā skolā, skolotājs veic ievadvērtēšanu (diagnostiku). Ņemot vērā tās rezultātus, skolotājs nosaka bērna zināšanu līmeni un, ja vajadzīgs, izstrādā individuālu mācību plānu.
Ko es kā vecāks varu darīt, lai mans bērns apgūtu mācības?
Bērnam ļoti svarīgi ir vecāku atbalsts visā, arī mācībās. Izrādiet savu atbalstu un ieinteresētību par bērna mācībām, patiesi ieinteresējoties ne tikai par semestra noslēguma rezultātiem, bet arī par katras skolas dienas veiksmēm un neveiksmēm. Svarīgi ir izzināt, kā bērns mācās un jūtas, un nevis tikai to, kas viņam jāiemācās.
Necentieties uzņemties skolotāja lomu mācīt. Esiet vecāki un vecvecāki - pārrunājiet, kā bērnam sokas mācībās, kā viņš pats vērtē savus rezultātus, kādā veidā viņš mācās un kā viņš varētu mācīties. Iesakiet, kā padarīt mācības vieglākas. Sadarbojieties ar skolu, palīdziet bērnam apgūt mācīšanās prasmes un patstāvīgā darba iemaņas. Nedariet bērna vietā viņa skolas uzdevumus, bet palīdziet atrast veidu, kā to paveikt bērnam pašam.
Protams, sarunas ar bērnu prasīs vairāk laika, nekā dienasgrāmatā ierakstīto atzīmju apskatīšana, bet tieši sarunas padarīs jūsu bērnu veiksmīgāku mācībās un arī turpmākajā dzīvē. Mūsdienās izglītošanās ir process visa mūža garumā.
Kāds ir zināšanu minimums, lai mans bērns var pabeigt skolu?
Skolotājs mācību gada sākumā iepazīstina vecākus ar standartā noteiktajām pamatprasībām katram mācību priekšmetam. Mācībās apgūto atspoguļo skolēna mācību sasniegumu vērtējums. Skolēns ir sekmīgs mācībās, ja viņš par padarīto saņem vismaz 4 balles.
Kāpēc stundās "spēlējas", nevis mācās?
Mācības mūsdienu skolā ļoti atšķiras no tā, kā mācījās iepriekšējās paaudzes. Stundās skolotājs izmanto dažādas mācību metodes un darba paņēmienus, aicinot skolēnus strādāt grupā, izstrādājt projektu, veikt lomu spēles utml.
Klausoties, ko bērns stāsta par notikušo stundās, vecākiem nereti šķiet, ka bērni stundās spēlēja, nevis mācās. Taču pētījumi ir pierādījuši, ka tieši šāda interaktīva (mijiedarbīga, aktīva, iesaistoša) mācīšanās dod labākus rezultātus nekā zināšanu iekalšana.
Vai latviešu valodu šodien māca citādāk?
Jā, līdzīgi kā ir mainījusies pieeja svešvalodu apguvei, mainās arī pieeja dzimtās valodas apguvei. Skolotāja uzdevums ir mācīt nevis par valodu, bet pašu valodu.
Mācību process, apgūtās zināšanas un prasmes ir vairāk orientētas uz praksi un pielietojamību. Tas nenozīmē, ka nav jāmācās gramatika. Tas nozīmē, ka gramatiku izmanto pareizas un bagātas mutvārdu un rakstu valodas veidošanā. Latviešu valoda mūsdienās balstās uz "3 vaļiem": valodas likumību izpratni, prasmi lietot valodu atbilstīgi konkrētai saziņas situācijai un vērtībotientācijas veidošanu. Tāpēc stundās mērķtiecīgi tiek izkoptas 4 kompetences - valodas, komunikatīvā, sociokultūras un valodu mācīšanās kompetence.
Kāpēc klasē nemācās stingri pēc mācību grāmatas?
Skolā mācību grāmata vairs nav vienīgais mācību materiāls. Izmanto dažādus mācību palīglīdzekļus, arī darba burtnīcas, darba lapas, plakātus, tabulas un audio materiālus. Mūsdienu sabiedrībā nepieciešams, lai cilvēki orientētos milzīgajā informācijas plūsmā, prastu atrast un lietot, analizēt un izvērtēt šo informāciju. Šādas prasmes var apgūt tikai tad, ja jau skolā skolēni mācībās izmanto daudzveidīgus mācību materiālus, kā arī avīzes, žurnālus, televīzijas raidījumus, internetu un citus informācijas avotus.
Atsevišķos mācību priekšmetos ir pieejamas vairākas mācību grāmatas. Skolotājs un skola izvēlas to mācību grāmatu, kas tiks lietota kā pamatmateriāls.