Os: IP: 38.107.191.118 Browzeris: Netscape Navigator 0 |
|
Rakstot pētniecisko darbu, jāizmanto R. Haneles grāmata "Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība".
Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas
kārtība par skolēnu pētniecisko darbību (10. 12. klase)
1. Vispārīgie noteikumi.
1.1. Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas (turpmāk Skola) 10. 12. klašu skolēnu pētnieciskais darbs notiek saskaņā ar šo kārtību.
1.2. Pētnieciskais darbs ir netradicionāla mācību darba forma, kura izstrādāšanā piedalās katrs 10. 12. klašu skolēns zinātniski pētnieciskā darba nedēļas (turpmāk ZPD) ietvaros.
2. Mērķis.
Sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata un darbības attīstību, sniegt ievirzi studijām augstskolā.
3. Uzdevumi.
3.1. Iepazīstināt ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodēm.
3.2. Veidot prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un tehnisko aparatūru.
3.3. Mācīties apstrādāt pētījuma gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus.
3.4. Mācīties veidot un noformēt pārskatu un referātu par zinātniskās pētniecības darbu.
3.5. Mācīties uzstāties zinātniskajās konferencēs.
3.6. Veidot nepieciešamās prasmes un attieksmes zinātniskai sadarbībai skolas, valsts un starptautiskā mērogā.
4. Darbu veidi.
Pētnieciskie darbi latviešu un svešvalodās, tulkojumi, praktiskie darbi, projekti, biznesa plāni, mācību firmas.
5. Tēmas izvēle.
5.1. Skolēns darba tēmu izvēlas atbilstoši savām interesēm valstī nosaukto sekciju ietvaros un vienojas ar skolotāju par darba vadīšanu. Klases audzinātājs koordinē šo darbību.
5.2. Vidusskolēniem 3 gadu laikā jāizstrādā vismaz viens pētnieciskais darbs (pētījums var būt arī katru mācību gadu). Sākot ar 2010./2011.mācību gadu, pētnieciskais darbs jāizstrādā visiem 11.klases skolēniem, 10.un 12. klasē darba formu var izvēlēties.
5.3. Vienu mācību gadu var tulkot no jebkuras skolā apgūtās svešvalodas, vienu gadu izstrādāt biznesa plānu vai projektu, kā arī dibināt Skolēnu mācību firmu.
5.4. Viena mācību gada laikā var veikt vairākus darbus, bet tas neatbrīvo no pētnieciskās darbības nākamajā mācību gadā.
5.5. No pētnieciskās darbības tiek atbrīvoti tie 12. klases skolēni, kuri kārto vācu valodas diploma eksāmenu (DSD).
6. Darbu noformēšana.
Darbi tiek noformēti atbilstoši šai kārtībai.
7. Darbu nodošana.
7.1. Darbi jānodod nedēļu pirms aizstāvēšanas skolas noteiktā datumā. Ja darbs netiek nodots laikā, tad par to tiek saņemts attiecīgi zemāks vērtējums, izņemot slimības gadījumus. Laikā neaizstāvētie darbi tiek aizstāvēti īpašā papildus sekcijā.
7.2. Skolēns nevar pabeigt mācību gadu bez vērtējuma par pētniecisko darbu.
8. Darbu aizstāvēšana.
8.1. Darbu aizstāvēšana notiek pa sekcijām atbilstoši darba tēmām. Par atbilstošo sekciju, kurā darbs jāaizstāv, vienojas darba vadītājs, recenzents un sekcijas vadītājs (par īpašiem gadījumiem lemj atsevišķi).
8.2. Valsts līmenī skolēnu zinātniskajā konferencē darbojas šādas sekcijas:
8.2.1.Humanitāro zinātņu sekcijas:
8.2.1.1. Latviešu valodniecības.
8.2.1.2. Latviešu literatūras zinātne un vēsture.
8.2.1.3. Cittautu valodniecība un ārzemju literatūras zinātne un vēsture.
8.2.1.4.Mākslas,zinātne(glezniecība,tēlniecība,arhitektūra,dizains,etnogrāfija).
8.2.1.5.Kulturoloģija.
8.2.1.6.Psiholoģija.
8.2.1.7. Pedagoģija.
8.2.2. Sociālo zinātņu sekcijas:
8.2.2.1.Socioloģija.
8.2.2.2.Ekonomika.
8.2.2.3.Politoloģija.
8.2.2.4.Vēsture (arī kultūrvēsturiskais mantojums).
8.2.2.5.Filozofija.
8.2.2.6. Jurisprudence.
8.2.3. Dabaszinātņu sekcija:
8.2.3.1.Matemātika
8.2.3.2.Fizika.
8.2.3.3.Ķīmija.
8.2.3.4.Bioloģija.
8.2.3.5.Zemes zinātne (arī ekonomiskā ģeogrāfija).
8.2.3.6.Informātika.
8.2.3.7.Astronomija.
8.2.3.8.Veselības zinātne.
9. Darbu aizstāvēšana.
Darba autors uzstājas ar 5 7 minūšu runu, kura pēc uzstāšanās nav jāiesniedz komisijai.
10. Darbu vērtēšana.
10.1. Darbu novērtē pēc punktu kopsummas, kuru veido priekšaizstāvēšanas rezultāti, darba vadītāja, recenzenta vērtējums un komisijas novērtējums par uzstāšanos.
10.2. Vērtējumu ballēs izsaka, vadoties pēc apguves procentiem (skat. Noteikumus par skolēnu zināšanu vērtēšanu).
10.3.10. un 11.klašu skolēniem pētnieciskās nedēļas laikā jāpiedalās 3 sekciju darbā ( skaitot sekciju, kurā aizstāv savu darbu). 12. klašu skolēniem jāpiedalās 2 sekciju darbā. Dalībai sekcijās jāreģistrējas pie sekcijas vadītāja. Pasākuma apmeklējumu fiksē sekmju grāmatiņās. Klases audzinātājs kontrolē un izvērtē skolēna darbību SPD nedēļā. Dalībai sekcijās jāreģistrējas pie sekcijas vadītāja.
10.4. Ja skolēns nav konsultējies ar darba vadītāju, tad darba vadītājs vērtējumu neraksta (punktu kopsumma 0).
10.5. Ja tiek pierādīts, ka skolēna darbs ir plaģiāts, skolēnam jāveic cits darbs, ko nosaka ar pedagoģiskās padomes lēmumu.
10.6. 1.semestra pēdējā mācību dienā skolēns sekmju grāmatiņā saņem darba vadītāja vērtējumu (i vai ni) un punktus (0-10) par darba iestrādnēm (jābūt skaidrai darba tēmai un darba plānam, ievadam un anketām, daļējam izmantoto izziņas avotu sarakstam). Klases audzinātājs vērtējumu ieraksta liecībā.
10.7. Pēc SPD nedēļas vērtējumu ballēs darba vadītājs ieraksta sekmju žurnālā attiecīgā priekšmeta ailē, kas ietekmē skolēna vērtējumu 2. semestrī. Vērtējums tiek ierakstīts arī liecībā. Skolēna pētnieciskā darbība tiek fiksēta arī diplomā par vidējo izglītību.
11. Vērtēšanas kritēriji.
11.1. Priekšaizstāvēšanas vērtējums (10 punkti)
11.1.1.Tēmas izvēle (1 punkts)
11.1.2. Darba plāns (2 punkti)
11.1.3. Ievads (3 punkti)
11.1.4. Literatūras saraksts (2 punkti)
11.1.5. Citas sagataves (2 punkti)
11.2. Nodošana termiņā (par katru nokavēto dienu 1 punkts).
11.3. SPD titullapa, satura rādītājs, anotācija, literatūras saraksts, darba izpildes kultūra, ievads,
teorija, valodas kultūra ,secinājumi tiek vērtēti atbilstoši Valsts un pilsētas SPD vērtēšanas kritērijiem.
11.4. Praktiskie darbi, projekti, biznesa plāni, tulkojumi tiek vērtēti pēc metodisko komisiju izstrādātiem un pedagoģiskās padomes sēdes apstiprinātiem kritērijiem.
11.5. Īpaši akcentēts darba rakstīšanas pakāpeniskums un sadarbība ar darba vadītāju.
12. Aizstāvēšanas kritēriji.
Darba aizstāvēšana tiek vērtēta atbilstoši Valsts un pilsētas SPD vērtēšanas kritērijiem.
13. Pētnieciskās darbības izvērtēšana.
13.1. Uzvarētāju nosaka pēc punktu kopsummas, kuru veido priekšaizstāvēšanas rezultāti, darba vadītāja, recenzenta vērtējumi, ar kuriem komisija iepriekš nav iepazīstināta, un komisijas vērtējums par uzstāšanos.
13.2. Pēc punktu kopsummas katra sekcija nosaka vienu 1., 2., 3.vietu un vienu vai vairākas atzinības.
13.3. Vadītājs raksta īsu atsauksmi par darba tapšanas procesu, autora attieksmi un darbu, liekot vērtējumu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem.
13.4. Recenzents raksta recenziju, liekot vērtējumu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (recenzents var būt viens skolotājs no komisijas). Ja skolēns pats nav vienojies individuāli ar speciālistu, kurš darbu recenzēs, tad recenzents tiek nozīmēts.
13.5. Komisiju veido attiecīgās sekcijas vadītājs un komisijas locekļi (vismaz 2 skolotāji un 3 skolēni, kā arī - cik skolotāju, tik skolēnu). Komisiju sastāvs tiek paziņots pirms pētnieciskās nedēļas. Komisiju locekļi iepazīstas ar darbu līdz darba aizstāvēšanai. Darba aizstāvēšanas laikā tiek vērtēta tikai uzstāšanās.
13.6. Sekcijas vadītājs pārzina visus sekcijai nodotos darbus, atbilstoši sadala no direktores vietnieces saņemtās darba vadītāja un recenzenta lapas (ja to nav izdarījis darba vadītājs). Sekcijas vadītājs atbild par kārtību, kādā uzstājas skolēni, kā arī par telpas, kurā notiek darbu aizstāvēšana, iekārtojumu un tehnisko aprīkojumu. Pēc sekcijas darba vadītājs nodod protokolu direktores vietniecei.
13.7. Rezultāti tiek paziņoti tikai plenārsēdē. Darbu autoriem, kuriem plenārsēdē jāuzstājas, to paziņo individuāli dienu pirms.
14. Darba struktūra un noformējums.
14.1. Katrs pētnieciskais darbs sastāv no sekojošām daļām:
14.1.1. Titullapa.
14.1.2. Anotācija latviešu un angļu valodā.
14.1.3. Satura rādītājs.
14.1.4. Ievads.
14.1.5. Galvenā daļa (zinātniskais aparāts un teorētiskā pamatojuma praktiskā daļa).
14.1.6. Secinājumi.
14.1.7. Izmantoto uzziņas avotu saraksts.
14.1.8. Pielikumi.
14.1.9. Kopsavilkums darbiem, kuri tiek izvirzīti uz pilsētu.
14.2. Pētnieciskā darba saturā jāizklāsta:
14.2.1. Faktiskā materiāla apkopojums, t.i., teorētiskās atziņas no literatūras.
14.2.2. Pētniecisko metožu apraksts.
14.2.3. Iegūto rezultātu analīze.
14.3. Darbs jāraksta uz lapas vienas puses, lietojot standarta izmēra A4 formāta lapas. No kreisās puses jāatstāj
14.4. Darbam jābūt uzrakstītam pareizā literārā valodā datorrakstā. Lappuses darbā jānumurē. Jaunajā lappusē jāsāk visas darba galvenās daļas, bet to nodaļas un apakšnodaļas turpina rakstīt jau aizsāktajā lappusē. Lappusi nevajadzētu beigt tikai ar jaunu virsrakstu. Tādā gadījumā jaunajā lappusē jāsāk arī nodaļa vai apakšnodaļa.
14.5. Darba apjomam (bez pielikumiem) jābūt ne mazākam par 20 lappusēm (maksimums 30 lpp.) datorrakstā.
14.6. Darbu pēc aizstāvēšanas skolēns var saņemt pie darba vadītāja, bet skola ir tiesīga lūgt darbu vai darba kopiju.
14.7. Par darba glabāšanu atbild komisijas vadītājs.
14.8. Titullapā jānorāda:
14.8.1. Skolas, kurā skolēns mācās, nosaukums.
14.8.2. Sekcija, kurā darbs tiek aizstāvēts.
14.8.3. Pētnieciskā darba nosaukums.
14.8.4.Darba izpildītāja vārds, uzvārds, klase.
14.8.5. Pētnieciskā darba vadītāja (konsultanta) amats, vārds, uzvārds, zinātniskais grāds.
14.8.6. Darba izpildes dati pilsēta un gads.
14.9. Anotāciju ievieto tūlīt pēc titullapas kā otro zinātniski pētnieciskā darba lapu. Anotācijā norādīti darba mērķi, uzdevumi, īsi secinājumi un atslēgas vārdi.
14.10. Saturu ievieto pēc anotācijas. Šajā lapā ir jāraksta virsraksts Saturs. Tas informē par visām darba sastāvdaļām, galvenajām daļām, nodaļām un apakšnodaļām. Visiem virsrakstiem jābūt formulētiem tieši tā, kā tas ir rakstīts darba tekstā. Aiz katra satura elementa nosaukuma lappuses labajā pusē viens zem otra rakstāms tās lappuses numurs, kurā attiecīgais virsraksts atrodas. Saīsinājums lpp. aiz numura nav jāraksta. Visas zinātniskā darba satura izklāsta nodaļas vai apakšnodaļas ir jānumurē. Saturā jābūt norādītiem arī secinājumiem, izmantotās literatūras sarakstam, anotācijai, pielikumam.
14.11. Ievadam īpaša virsraksta (nosaukuma) nav. Ievadā motivē temata izvēli, tā aktualitāti, novitāti un savas pamatidejas darbā, norāda pamatmateriālu un temata izstrādāšanas metodes. Ievadā jābūt izdalītiem: pētījuma objektam, priekšmetam, mērķim, uzdevumiem, hipotēzei, teorētiskajam pamatojumam, praktiskajai nozīmībai, pētīšanas metodēm, pētījuma bāzei, darba struktūrai (uzbūvei) galvenās daļas, nodaļas, tajā apskatāmo tēmu un problēmu loks, galvenās atziņas.
14.12. Satura izklāsta pētnieciskā darba divās pamatdaļās ietverts ievadā izvirzīto tēmu, problēmu un uzdevumu risinājums.
14.12.1. Satura izklāsts sākams ar teorētisko atziņu analīzi (1/3 darba).
14.12.2. Otrās pamatdaļas galvenais materiāls ir paša skolēna savāktie fakti, novērojumi, pētījumi (2/3 darba). To analīzei, spriedumiem un secinājumiem jābūt pamatotiem. Ieteicams izveidot pārskata tabulas, shēmas, diagrammas, iekļaut darba tekstā ilustrācijas, fotogrāfijas, kartes u.c. labi pārskatāmus materiālus. Šiem materiāliem jābūt ar nosaukumiem, un tie jānumurē. Apjomīgus materiālus ieteicams ievietot darba pielikumā. Nodaļu tekstā jābūt norādēm uz attiecīgajiem pielikuma elementiem. Ieteicams darbā lietot pēc iespējas īsākas citu autoru atziņas un arī tikai tad, ja tās nepieciešamas savu uzskatu pamatošanai. Citātus darbā iesaista dažādi. Garāki citāti parasti tiek rakstīti tekstā tiešās runas veidā. Tāds citāts jāsāk ar lielo burtu un jāliek pēdiņās. Citējot tikai nelielu daļu no kāda teikuma, to var gramatiski iekļaut tekstā. Tāds citāts arī jāliek pēdiņās, bet nav jāsāk ar lielo burtu. Gan citātiem, gan domu pārstāstījumiem (nelieto citātu tieši, bet pārstāsta citu zinātnieku atzinumus) obligāti jānorāda avots (grāmata, raksts vai cits materiāls, kurā izmantotā atziņa uzrakstīta). Uz citāta avotiem jānorāda ar īpašu pierakstu, ko sauc par bibliogrāfisku atsauci. Bibliogrāfiskās atsauces var būt divējādas. Visbiežāk izmanto parindes vai arī iekavās raksta citētās grāmatas kārtas numuru uzziņu avotu sarakstā un attiecīgo lpp.
14.13.Secinājumu daļai jābūt īsai, koncentrētai. Tajā jāatspoguļo darba rezultātu novērtējums un to atbilstība pētījuma uzdevumam, kā arī darba gaitā radušies patstāvīgie atzinumi, priekšlikumi turpmākajiem pētījumiem. Visbiežāk secinājumus pieņemts veidot par katru nodaļu un apakšnodaļu, atklājot galveno, kas attiecīgajā nodaļā patstāvīgi izpētīta. Katrs secinājums jānumurē vai kā citādi jāatdala.
14.14. Izmantoto uzziņas avotu saraksts. Tiek izmantots skolas piedāvātais paraugs.
14.15. Kā pielikumi darbā var būt:
14.15.1. Analizētā materiāla pārskata shēmas un tabulas.
14.15.2.Fotogrāfijas, zīmējumi, kartes, kartoshēmas, rasējumi u.c..
14.15.3. Analizēto vārdu alfabētiskais saraksts.
14.15.4. Pielikumi jānumurē. Katrai pielikumu vienībai (shēmai, tabulai, fotogrāfijai u.c.) jābūt nosaukumam. Pielikumi neietilpst darba kopējo lappušu skaitā.
14.16. Darba pēdējā lappusē skolēns ar parakstu apstiprina, ka darbs nav plaģiāts.
LIEPĀJAS PILSĒTAS
VIDUSSKOLU
ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀS DARBĪBAS
KĀRTĪBA
Vidusskolu audzēkņu zinātniski pētnieciskā darbība (ZPD) tiek īstenota kā izglītības iestāžu mācību metode. Skolēnu zinātnisko darbību raksturo pētījumi dažādās zinātņu jomās atbilstoši sekcijām. To vada attiecīgā mācību priekšmeta skolotāji vai šīs nozares speciālisti. Pētījumus veic, par bāzi izmantojot izglītības iestādi, vidi, uzņēmumu, kurā strādā vai ar kuru sadarbojas zinātniski pētnieciskā darba vadītājs.
I.Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi:
- Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi ir:
sekmēt skolēnu pasaules uzskata un patstāvīgās darbības attīstību,
veicināt pētnieciskās darbības prasmju nozīmi indivīda attīstībā; problēmrisināšanas, spriešanas, viedokļa formulēšanas un pamatošanas prasmju attīstību,
ieinteresēt skolēnus par akadēmiskajām studijām augstskolās un zinātniski pētniecisko darbību,
veicināt karjeras ceļa izvēli,
veicināt interesantāku un mērķtiecīgāku mācību procesu.
- Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības uzdevumi ir:
2.1.iepazīties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodēm,
2.2.veidot prasmes darbā ar uzziņu materiāliem un avotiem,
2.3.veidot prasmes lietot dažādas pētniecības metodes,
2.4.apgūt prasmi apstrādāt un noformēt pētījuma gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus,
2.5.veidot prasmi uzstāties, argumentēt savu viedokli.
II. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizācija sekcijās
2.1. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbību organizē sekcijās atbilstoši zinātnes nozarēm un skolu izglītības programmās ietvertajiem mācību priekšmetiem.
2.2. Pilsētas un valsts līmenī skolēnu zinātniskajā konferencē darbojas šādās sekcijās:
· humanitāro zinātņu sekcijas:
latviešu valodniecība,
latviešu literatūras zinātne un vēsture,
cittautu valodniecība (angļu, krievu, vācu u.c.) un ārzemju literatūras zinātne un vēsture,
mākslas zinātne (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, dizains, etnogrāfija),
kulturoloģija,
psiholoģija,
pedagoģija.
· sociālo zinātņu sekcijas:
socioloģija,
ekonomika,
politoloģija,
vēsture (arī kultūrvēsturiskais mantojums),
filozofija,
tieslietas.
· dabas zinātņu sekcijas
matemātika,
fizika,
ķīmija,
bioloģija,
zemes zinātne (arī ekonomiskā ģeogrāfija),
informātika,
astronomija,
veselības zinātne.
III. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizācija līmeņos
3.1. Izglītības iestādes līmenī:
· skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība vidusskolās tiek organizēta kā vidējās izglītības programmu sastāvdaļa mācību procesa ietvaros,
· katrs vidusskolēns individuāli vai divatā izstrādā un aizstāv skolas konferencē vismaz vienu ZPD, vadoties pēc izglītības iestādē pastāvošās kārtības,
·